Cepta baltmaize ar ievārījumu - bērnības našķis

Labs vakars!

Oi kā dienas skrien, skat, jau marts straujiem soļiem tuvojas aprīlim un tas nozīmē, ka drīz būs vasara. Jā, jā zinu, ka līdz vasarai vēl tālu, ja no rīta sveicina 20grādi mīnusā. Bet nekas, man tas aukstums netraucē, reizēm jau nedaudz apnīk, bet kopumā sadzīvojam labi.

Ar ēst gatavošanu šobrīd ir galīgi švaki. Te viendien pie vieniem ciemiem ēst, te otrdien atkal citi piesakās viesos un taisu to, kas sanāk vairāk un lētāk. Te atkal izmantojam kādas ārpusmājas ēdināšanas iestādes pakalpojumus. Bet!!! Mājās pilna saldētava ar gaļu un daudzām jo daudzām idejām, ko un kā gatavot. Kad tikšu, nav ne jausmas.

Bet... padalīšos ar vienu savu bērnības gardumu recepti. Vienkārša un visiem zināma kā pasaule, taču nelaupiet man to prieku ar to vienkārši padalīties.

Katrs bērnībā ēdis svaigu baltmaizi ar zaFti. Ā, atceroties pilna mute siekalām. Tad tā maizīte garšoja pavisam savādāk, ne kā šodien. Kraukšķīga garoza ar mīkstu maizīgu viducīti. Parasti no veikala nākot, tiekot pie svaigās baltmaizes, puses jau bija noēsta. Un tad jau nebija nekādu dižo kārumu, mamma ar visādu našķu gatavošanu neaizrāvās, tad nu iztikām ar zaptsmaizi un pienu. Bet reiz pa reizei mamma vakariņām, kā našķi maizi sacepa. Izmērkut pienā ar cukuru pārkaisītu. Nāca laiki un sāka parādīties šķēlēs sagrieztās baltmaizes. Tās vairs pienā tā neimērcēsi - izšķīda. Tad nu mamma šo maizes šķēli apsmērēja ar zapti, salika divas šķēles kopā, tad iemērca pienā un sacepa. Tas bija kaut kas! To pirmo iespaidu jau neaizmirst.

Tā nu es - nolēmu arī saviem bērniem ko tādu pagatavot. Parasti jau meklējam visādas mafinu, kēksu un kūku receptes. Cepam cepumus. Taču šajā visā mēs aizmirstam pavisam vienkāršu, ērtu un arī lētu recepti, kas bērnos rada tādu sajūsmu! Manējie kā pielikās pie tā šķīvja, tā bez maz vai beigās sakāvās, kurš varēs to izlaizīt!!! Tik ļoti garšoja.