Labs vakars, cik nu tas ir labs.
Man šodien ir mega giga besis un es nezinu, kā sevi uzmundrināt. Jaunākā atvase atkal iestājusies vājinieku pulciņā, līdz ar to es atkal uz B lapas. Es jau smejos, man ir divas algas, to ko maksā darbā un otra no VSAA aprēķiniem. Jo, ja nemaldos, tad nav bijis mēnesis, kad neesmu atradusies uz šīs sasodītās zilās lapas.
Labi, tas viens. Vakar, redzot ka mans vājinieks ne pa visam pēc tāda neizskatās un ir dzīvesprieka - enerģijas - nervu ēdošs pārpilns, nolēmu, ka jāglābj sevi. Ārā laiciņš jauks un saulains, svaigs gaiss nekad nevienam nav kaitējis. Ar tādu domu bruņojusies, pasitu savas abas jaunākās atvases azotē un aizbēgu uz darbu. Jēē!! dažas stundas mani lika mierā, pie tam es vēl paspēju šo to padarīt. Šodien jau atkal devos uz darba pusi. Ahā, un te sākās jaunākās atvases izgājieni, tur autobusā nesēdēs. Te es atkal ne tā rokas palīdzēju noslaucīt un tā tālāk un tā jo projām. Šoreiz uzkavējos īsāku laiku + sapratu, ka nav mana diena arī ar darbu saistītajos jautājumos. Nu neko, devos mājās un apcerēju, ko lai gatavo pusdienās. Makā svilpo caurvējš, pašai besis, bet saime jābaro. Tā nu nolēmu izkāpt pie veikala un paskatīties, kas par pēdējiem latiem sanāk. Pārcilājot visu prātā secināju, ka nopirkšu konservētos tomātus. Taisīšu krēmzupu. Taču atnākot mājās secināju, ka man taču saldētavā ir gan liellopa buljons, gan vistas maltā gaļa, dārzeņu grozā kāds puravs, burkāns, sīpols un ķiploks. Un no konserviem kokosriekstu piens un kukurūza. Nu ko, tapināju augšā zupu, kura izrādījās nāvīg' garda. Jaunākā atvase piestrādāja par zupu iznīcinātāju, noēda divas porcijas. Pati ar! Un tā kā gandrīz visus produktus sagrābstīju pa mājas krājumiem, tad nu nosaucu par soļanku.