Labs vakars jūsmājās!
šodien notikumiem bagāta diena. Pēc vakardienas lielā brauciena bija piemeties zināms slinkums. Kaut ko jau padarījos, tomēr lielāko dienas daļu lūkojos ārā pa logu un domāju...ehh, pavasaris! Un tad nāca lielā šokējošā ziņa, ka jaukā kolēģīte izdomājusi uzlabot Latvijas demogrāfisko stāvokli! Super! Tik šī ziņa bija tik negaidīta, jo vēl pavisam nesen viņa dūri sita pie krūts ar tekstu - Ne Tagad! Kā saka, cilvēks domā astainītis dara!
Otrs jaunums, vecākā atvase skolā izmežģījis divus labās rokas pirkstus. Bija jābrauc uz VG lūkot, vai nav lauzts. Paldies dievam, līdz kāzām sadzīšot, tik nedēļu ar sportu nevarēs nodarboties. Burvīgi!
Tā nu, kamēr cienītais ar atvasi pa VG, tikmēr es mājās šmorēju vakariņas.
Pirms kāda laika bija iepirkušās smukas, mazas, oranžas paprikas. Man ir zināma vājība pret mazām paprikām. Tās man šķiet tik ideāli piemērotas pildīšanai. Tikai ar ko sapildīt? Domāju, domāju un secināju, ehh... lai ir pa vienkāršo. Pildīšu ar rīsiem. Pēc tam jau domās pavīdēja vistas buljons, saldais krējums un visbeidzot arī kausētais siers. Nu ko, domāts darīts. Sanāca baigi labi. Lai arī mans cienītais pildīto papriku ne īpaši iecienījis, šo viņš ēda ar gardu muti.