Sirsnīgs sveiciens Jaunajā gadā!
Nu ko, gribētos jau kaut ko apņemties jaunajā gadā, bet laikam tomēr iztikšu bez. Lai viss paliek kā ir un miers mājās, kas arī nav mazsvarīgi.
Gada izskaņa mūsmājās bija "jautra", un šoreiz par jautrību gādāja jaunāka atvase. Ikurāt izdomājot, ka priekš kam galva, ja ir smukas kājas?! Tā nu pirmajā ziemas prieku dienā nokļuvām jau piemirstajā bērnu slimnīcā ar jauku kaiti, kā smadzeņu satricinājums. Un šoreiz pēc apskates nevis palaida uz mājām, bet gan ielika izolatorā uz nakti, novērošanai. Te nu sākās jautrība, jo mammītei, kas nakti pavadīs kopā ar bērnu, pienākas tikai krēsls. Burvīgi ne? Un atvase sava mazā auguma dēļ iebāzta redeļu gultiņā, kur izzūd pēdējās cerības ieritināties kājgalī. Piecos naktī es biju gatava zvanīt cienītajam un teikt lai mani savāc. Tāds besis, nogurums un bezspēcība un tas krēsls ne mirkli nepaliek ērtāks. Tā nu beigās iekaroties redelēs es tomēr pasnaudu par ko manas smadzenes pēcāk gribēja uzsprāgt. Bet ko nu par slikto. Beigās jau tikām mājās un es nākošo dienu vienkārši nogulēju gultā.
Reklāma
Līdz ar to, mums jaungada sagaidīšana bija jāievēro pēc iespējas mierīgāka, kas mums arī lieliski izdevās. Un kad visi svētki galā pamazām jāatgriežas ikdienas ritmā. Arī pēc visām šīm svētku izēšanām, secināju, ka gribu zupu. Atvēru ledusskapi un novaidējos - visa kā tik daudz un tajā pašā laikā nekā sakarīga. Pētot tuvāk ledusskapja saturu uzdūros ķirbim. Pie dārzeņu plaukta atradu papriku un dažus kartupeļus. Te arī kāds žāvēts gaļas klancīts mētājās, ķiploks man vienmēr ir mājās. Tā, kas no treknuma - saldais krējums ir, sviests nedaudz arī. Ai, lai iet viss vienā biezzupā un gan jau būs labi. Tā nu tapa bezgala vienkārša, bet ārkārtīgi garda biezzupa, ko mana slimā jaunākā atvase ēda pa divi lāgi. Skatos, ka drīz būšu iedraudzējusies ar ķirbi.