Šodien bija dublis numur divi ar mēģinājumu strādāt. Un kā jūs domājat, kā man izdevās? Akurāt tik daudz, kamēr jaunākā atvase ar cienīto bija pie ārsta. Apmēram nepilnu stundu sabija prom. Un viss... ar to mana strādāšana beidzās, jo kad mājās ir mazā ute un vēl viena atvase, tā nemiers mājās garantēts. Īsta skabarga pakaļā. Pēc tam man vajadzēja vidējo atvasi glābt no nepārtrauktiem skabargas uzbrukumiem un provokācijām. Miers iestājās uz neilgu laiku, apmēram divu multeņu garumā, pēc tam viss sākās no gala. Un ko līdz nelielajā klusuma pauzē mēģināju pastrādāt, tā maza skabarga klāt un kaut ko vāvuļo. Nu neko, vismaz kaut ko padarīju, ar priekšniecību kontaktus uzturēju un šādas tādas lietas nokārtoju, vai vismaz piekārtoju. Un tad nodevos kafijai ar lasāmvielu azotē.
Lasot grāmatu, kas bija par mistisku eņģeļu pasauli un uz beigām sāka mani garlaikot, secināju, ka eu... bet baigi sen neesmu cepusi maizi. Un.., ko līdz šī doma iešaujas prātā, tā viss, nemiers dīda. Cēlos un vēlos, un cepu maizītes. Nedaudz pikantas, aromātiskas un garšīgas.