Labs vakars!
Izskatās, ka šogad mūsu ģimene ir piparkūku iznīcinātāji. Aromātiskie cepumi pazūd gaismas ātrumā, ka spēj tik cept. Ja citu gadu manis sataisīta mīkla paliek pāri nākošajam gadam, tad šogad es jau pagatavoju papildinājumu, jo iepriekš sagatavota mīkla tūlīt jau būs beigusies.
Visu laiku esmu izmantojusi
šo recepti un visi bija apmierināti. Un vis ticamāk, ka arī šogad es būtu šo mīklu gatavojusi, ja vien es būtu nopirkusi iesalu. Acīmredzot tagad visi gatavo mīklu pasi, ka iesals ir uz izķeršanu. Nekas jau traks nebūtu, un varētu jau es pagaidīt vai nopirkt citu dienu, taču man vajadzēja tagad un tūlīt, jo bija vēlme pagatavot mīklu. Ja jau tagad un tūlīt, tad jāmeklē citas receptes. Tiesa, es nemeklēju, ja jau dažus gadus esi gatavojis mīklu, nu jau apmēram ir nojausma ko un kā vajag vai nevajag darīt, lai mīkla sanāktu. Tā šoreiz rīkojos arī es. Iesala vietā ņēmu pavairāk cukuru kuru izkausēju karamelē un medu. Pie tam, abas sastāvdaļas liku uz aci, cik nu man tā skaidri rāda. Āāāā un pieliku vairāk sviesta, lai treknumiņš gar pirkstiem tek... es jokoju. Galarezultātā ieguvu kraukšķīgas trauslas piparkūkas, kuras nespēj vien apstāties ēst.