Uhh, brīvdienas ir garām. Šitik trakas, sen nebija bijušas. Sestdien pusi dienas, tieši lielākajā karstumā, nācās nomīcīties pa Arkādija parku. Bērniem vislielākais prieks bija par gardo saldējumu un vilcieniem, kurus varēja vērot no tilta. Pats koncerts viņus tā neaizrāva, vienīgi jaunākais gribēja līdzi lekt, kad dejoja deju ansamblis(ja tā var teikt) Pērle. Bet nu neapskaužu es tos dejotājus tajos trakajos tautas tērpos. Ne, ne, man viņus patiesi bija no sirds žēl. Taču nodejoja tiešām ļoti labi ar smaidu sejā. Dresūra (he he).
Lai nu kā, vakars izvērtās garāks nekā iecerēts. Rosola griešana, vīns un runas par briestošo ceļojumu. Un skat, svarīgā diena bija klāt. 12:30 uz strīpas un aidā 5km garajā distancē. Vai es skrēju? Protams, kā gan savādāk....līdz pirmajām vantīm... un tad aizvien lēnāk un lēnāk un lēnāk...distanci pieveicu graciozi nostaigājot. Tiesa, es nebiju viena. Mēs vairākas mammas ar bērniem ratos, šo distanci tā graciozi un cēli, bet bez steigas, pieveicām.
Un tad jau bija dienas vidus, kad bija jāēd rosols, jādzer vīns uz manu veselību un protams vakara nagla - sarunas par krūtīm un celulītu. Vēdera krampji bija garantēti.
Lai nu kā, šodien jau ir pirmdiena un ikdienas ritms atgriežas ar joni. Līdz 31.maijam vismaz. Jo tad jau sāksies trakās dienas mūsmājās. Tad nu šodien steidzu vārīt zupu. Ilgi mūsmājās nebija bijusi zirņu zupa - kā mana mamma saka - muzikālais ēdiens. Muzikāls, nu jūs jau paši saprotiet, par kādu mūziku ir runa. Domāts darīts un lielais grāpis ar zirņu zupu gatavs!