Labs vakars!
Nu ko, bija ievilkusies tāda palielāka pauzīte...kopš maija sākuma. Paldies dievam, visi dzīvi, neviens nav ne apprecējies, ne nomiris, ne piedzimis. Vienkārši man ir akūts laika trūkums un... un neslēpšu, arī slinkums. Vasara kā jau vasara - jābauda katrs vakars, kad visa diena pavadīta četrās darba sienās. Jāsaka, ka šovasar izdarīju apbrīnojami maz. Ne man pietika laika velopriekiem, ne arī kādiem citiem aktīvās atpūtas priekiem. Tik vien kā bijām 13 dienas ārpus LV iepazīstot Rumānijas un Bulgārijas viesmīlību. Un skat, jau rudens klāt ar saviem trenniņu - pulciņu grafikiem, kad jāpaspēj sarauties uz pusēm. Vēl arī cītīgi turpinu savu peldēšanas sezonu un roku uz sirdi liekot, varu teikt, līdz pat oktobra otrajai nedēļai katru vakaru braucu uz ezeru peldēties. Tagad jau laiks sāk bojāties un kad ārā slapjš, tad ne visai liela vēlme doties uz ezeru. Kur nu vēl izģērbties. Taču, kamēr vēl varu, tikmēr braucu.
Tas īsumā viss par šo ieilgušo pauzi. Negribu apgalvot, ka tagad gatavošu katru vakaru, jo kā minēju - darba dienas vakaros jāpārraujas uz pusēm un tad gatavošanai paliek vismazāk laika.
Šodien kā reiz bija laiska svētdiena, kad var arī nodoties nedaudz ēst gatavošanai. Man gan bija slinkums baiss, taču pārvarēju sevi, no skapjaugšas nocēlu noputējušo fotoaparātu un nolēmu, ka nav ko.... taisīs augšā. Tikai aparāts iekšā neslēdzās. Izrādās baterija tukša. Pagalam tukša. Ko nu? Bet mēs taču dzīvojam 21.gadsimtā... un neilgu laiciņu atpakaļ esmu tikusi pie jauna mobīlā aparāta. Nu ņems, ka nu izmēģinās to kameru. Kamēr baterija uzlādēsies.
Reklāma
Pati recepte gaužam vienkārša - visas burciņas kas mājās bija, apvienoju vienā marinādē un viss. Pagalam vienkārši, bet nāvīgi garšīgi. šo jau es biju izmēģinājusi kādu laiku atpakaļ, tikai stilbu vietā vistas spārniņi. Jēzīt... gandrīz no dīvāna nokritu, secinot, ka es tak tomēr garšīgi gatavoju....