Labs vakars!
Kādu brīdi šeit atkal valdīja klusums, un kā nu ne, šis mēnesis iesācies ar pārmaiņām. Tagad ar vienu kāju esmu atgriezusies darba apritē un tagad tik nedēļas pats sākums un nogale ir brīvais laiks, kad gatavoju saimei ēdamo. Parasti tie ir lielie katli ar visnotaļ vienkāršām lietām, ko droši var atstāt bez uzraudzības. Nedēļas nogalēs gribas mazliet atpūsties un lēnprātīgi izdomāt, ko atkal gatavot. Pa nedēļas vidu - nu kā kuru reizi. Citreiz sanāk, citreiz negribas neko gatavot.
Pirms laika rakstīju, ka esmu tikusi pie vafeļu pannas. Bērnībā man tādas nebija un dabūt tikko ceptas vafeles bija kaut kāda neiedomājam ūberekstra, kas gadījās nu ļoooti reti. Tad nu, kad tā nopietnāk sāku piedomāt pie kūku dekorēšanas, sapratu, ka man tāda panna ģeldētu. Teikšu kā ir, necepu bieži, bet reiz pa reizei, kāpēc ne.
Šo recepti izmantoju, kad gribu vafeles satīt tūbiņā. Pasākums vienkāršs, kalorijām bagāts un garšīgs arī bez visa pildījuma!