Labs vakars!
Izskatās, ka ziema ir atgriezusies, vismaz sniega ziņā pilnīgi noteikti. Paldies dievam, temperatūra ir gana augsta, lai nezustu ticība, ka tas baltais sniedziņš, kas tagad sasnidzis pagalam slapjš, neaizkavētos uz ilgu laiku.
Vakar vakarā sēžot un ar cienīto pārrunājot dienas notikumus un jaunās nedēļas plānus nonācām pie ļoti svarīga temata - ko pusdienās! Abi vienbalsīgi piekritām, ka vajag zupu. Bet kādu?! Un te nu sākas problēma. Šobrīd kad ar jaunāko atvasi dzīvojos pa mājām, ēst jāgatavo daudz biežāk, nekā tad, kad biju darba ļaužu ierindā. Un te ir tā problēma, kad aizvien biežāk un biežāk ir grūti izdomāt, ko tad gatavot, jo nepamet sajūta - šitas nesen ir ēsts. Tā pārcilājot variantus cienītais izsaucās - uzvāri zupu ar pildītajiem makaroniem! Tā!!! Šeit noteikti vari visgudri noteikt - ja sunim nav ko darīt, viņš laiza olas! Pildīt makaronus un tos vēl zupā izvārīt, darīt nav ko! Kā teica Milēdija - ķēzīs buljonu. Bet mani šī doma aizķēra. Aši konsultējos ar māti googli un pat uzradās viena recepte. Tikai es, kā parasti izlēmu ieviest šādas tādas korekcijas. Par pamatu ņemt vistas buljonu, klāt pievienot tomātus un to visu dekorēt ar sieru un zaļumiem.
Jāsaka, sanāca garšīgi un nedaudz neierasti. Šo zupu prasās servēt lēzenos zupas šķīvjos.