Ilgi domāju, kā šīs brokastu maizes nosaukt. Izdomājos gan šā gan tā un paliku pie nosaukuma tāda, kāds tas arī ir. Tukšā ledusskapja brokastu maizes.
Šīs maizes pirmo reizi nobaudīju saldajos tīņa gados pie savas draudzenes. Viņas mamma šādas cepa brokastīs. Atceros, kā sacepa milzīgu šķīvi ar maizēm un tās zibenīgā ātrumā noēdās. Lai arī sākumā likās, ka maizes saceptas nedēļai. Taču tās bija tik garšīgas savā vienkāršībā, ka vienkāršāk un garšīgāk nemēdz būt.
Pēc tam piemirsu nedaudz par šīm burvīgajām maizītēm, līdz bija jābaro pašas ģimene un atģidos pie tukša ledusskapja. Tik vientulīga majonēzes paciņa un pārītis olu. Un tad! Un tad atcerējos par šīm maizēm, sazvanīju draudzeni lai noprecizētu recepti un cepu tik augšā. Arī mūsmājās šīs maizes pazuda zibenīgā ātrumā.
Protams, necepju bieži, jo rūpējos, lai mājās būtu i kāda desa, i kāds siers. Tiesa pēdējā laikā, domāju pie šīm maizēm atgriezties, jo jaunākais bērns ar vienu maizes šķēli noēd 3desu šķēles un 2 siera šķēles. Dikti neizdevīgi es jums teikšu!