Šodien vakariņās sakārojās vinegrets. Sen nav ēsts.
Vienu dienu darbā tā sakārojās, ka vietējā veikalā nopirku un pēc brīža to ļoti nožēloju. Sen nebija kaut kas tik pretīgi nebaudāms ēsts. Es jau zināju, ka pirkt gatavos tā ir laimes spēle. Bet nu cik ir ēsts, vienmēr kaut kas pietrūcis vai ne tā garšojis. Kāpēc biju iedomājusies, ka šoreiz būs savādāk, nudien nezinu. Tad nu pateicoties vakardienas biešu biezzupai atcerējos, ka man tak ir viss nepieciešamais priekš vinegreta. Tik skābēti gurķi jānopērk.
Apvienojot patīkamo ar lietderīgo tiku pie garda vinegreta. Vismaz man tāds garšo!