Labs vakars!
Šodien bija ražīga dieniņa. Tas laikam tāpēc, ka mana lazarete pamazām sāk atkopties un līdz ar to, pašai parādās enerģijas uzplūdi. Vakar viesos pieteicās Āgenskalna iemītnieks, tātad - jāgatavo pusdienas. Un kas var būt labāks par vīrieti, kurš tavus pūliņus novērtēs?! Tiesa, mans cienītais ikdienā ar šo lietiņu nodarbojas, bet tā kā viņš vārguļo, tad jāmeklē citi kas novērtēs. Kā arī, visu pagājušo nedēļu iztikām bez jau tik ierastiem viesiem. Vieniem medusmēnesi, lasīt - brīva nedēļa no atvasēm, citiem dziesmu un deju svētki. Visnotaļ nopietni iemesli, lai arī mēs paši pievērstos tikai paši savai pasaulītei. Tad nu šodien bija jauka diena, lai atkal atsāktu ņigu ņegu, kad viens pie otra iet viesos, ēd, dzer un izkustās no vietas.
Jau no rīta izdomāju, ka gribu vistu. Precīzāk - vistas fileju. Vēl tikai nezināju kā gatavot. Brutāli sacept karbonādēs, vai tomēr papūlēties un to pagatavot savādāk? Bet ko? Apdomājos un izdomāju, kāda jēga visu sarežģīt, ja vairākas reizes ir pierādījies, ka viss ģeniālais ir vienkāršs? Viena no populārākajām vistas marinādes receptēm ir sinepes un medus. Ideāla kombinācija. Tiesa, to pārsvarā izmanto vistu spārniņiem vai šķiņķīšiem, taču tā īsti man šī kombinācija pie šīm daļām nu tā... Ēst var, bet lai sajūsmā lauztu krēslu, tā noteikti nav. Taču es šoreiz izdomāju par veselu fileju, kuru tad apsmērēt ar burvīgo sinepju un medus kombināciju. Un ziniet... garšo baigi labi. Šoreiz krēslus gan nelauzu, bet savu fileju noēdu acis nepamirkšķinādama. Pie tam enerģiju tas prasa maz. Gatavojas ātri un pats galvenais - garšīgi.