Vistas filejas gabaliņi saldā krējuma-sinepju mērcē

Lāābs vakars!

Es šodien jūtos kā izžmiegts citrons un neba nu velti. Brīvdienas bija tik piesātinātas, cik vien piesātinātas varēja būt.

Sākšu ar piektdienu, kad mums ar cienīto bija savs mazs, mīļš jubilejums. Vien nieka daži gadiņi, kopš kopā sametām kauliņus. Tur gan viss pa mierīgo, taču tirpas bija visu dienu. Kā nekā trīs atvases liecina, ka laiciņš ir pagājis diezgan, lai gan pašiem liekas, ka tik vakar sametāmies kopā. Bija mums svētku vakariņas un romantika.

Sestdien pienāca tā ilgi gaidītā diena, kad svinējām cienītajam jubileju, kas pēc pases datiem iekrīt šodien. Svinējām tādā jaukā vietā kā Farmācijas muzejā. Mūsu ģimenei un viesiem patika. Izpalika cepšana un šmorēšana, pārēšanās un tā jo projām, tā vietā ieguvām daž ne dažādas zināšanas un 4 stundas palidoja vēja spārniem. Pēcāk dejas Līvu laukumā un neliela pasēdēšana kādā no Vecrīgas kafe. Mājās pārradāmies krietni pēc pusnakts un vakar jutos diezgan grūti. Viesos pieteicās Milēdija, kura arī piedalījās visā svinību programmā. Tā mēs abas divas centāmies nākt pie saprašanas, vienu otru atbalstot.

Visai šai atbalsta programmai pa vidu, bija arī jāpagatavo maltīte ģimenei. Nu ko, te mirklis pārdomu. Saprotu, ka man patreizējais stāvoklis nebūt nav no tiem kulināriskākajiem, taču padoties nedrīkst. Vēl vakarā bija jāsarūpē cienasts, ko cienītajam nest uz darbu. Tā nu ar visiem dvēseles spēkiem, aiztriekusi cienīto uz veikalu pēc nepieciešamā cienastam, izdomāju, ka ehhh... lai iet vistas fileja. Taisīšu saldajā krējuma mērcē. Ātri un labi. Taču te manu skatu saistīja Polijā pirktās graudainās franču sinepes. O! Šito liksim klāt un visam tam klāt vēl spagetti novārīsim. Domāts darīts un sanāca ļoti laba maltīte, grūtiem pēcjubilejas rītiem.