Vistu stilbiņi sojas un sinepju marinādē

Labs vakars, kuram tas ir labs.

Es tā lepni biju izziņojusi, ka nu tik braukšu, nu tik atpūtīšos prom no civilizācijas. Aha. Tūlīt!!! Vakar pa dienu sāka vārguļot jaunākā atvase un stāvoklis diezgan strauji pasliktinājās, ka pat vienā brīdī apsvēru domu braukt uz slimnīcu. Aizsūtīju abas vecākās atvases manā vietā, lai godpilni pārstāv mūsu saimi, taču aizbraucot galamērķī, vidējā atvase sāka nīkuļot. Savā ziņā atvieglojums mijās ar rūgtumu. Atvieglojums - tas ir vīruss, nevis kāds baisāks bubulis, rūgtums - viena slima bērna vietā, divi. Nu neko, šodien jau rokas atrotījusi cīnos ar lazareti. Un lai man pavisam nebūtu garlaicīgi - cienītais ir nolicies līdzās atvasēm. Šodien no darba pārnācis galīgi sanīcis. Tā kā, uzmanieties!! Apkārt klejo lipīgs vīruss, kas izpaužās kā augsta temperatūra, galvassāpes un vemšana. Tiesa, vidējai atvase tikai galva sāpot un ir temperatūra. Pārsvarā iet pa māju kā tanks. Jaunākā atvase ciešs viss smagāk. Žēl!

Pirms cienītais bija pārradies mājās no darba, domāju ko sagatavot pusdienās. Labi, ka bija iepirkušies vistu stilbiņi. Es tak biju paredzējusi doties prom un ēšanu atstāt cienītā paša pārziņā. Ko vistai? Hmm... sojas mērce un sinepes vienmēr ir pa rokai. Ķiploks arī. Nu tad lai iet viss kopā. Sanāca ļoti labi. vēl viena fiksā recepte bez liekas enerģijas patērēšanas. Tiesa, izcepto vistu baudīju es un vidējā atvase.