Vētra turpinās! Tā vismaz ziņās stāsta. Man gan, mājās sēžot, vētra neuztrauc.
Mani uztrauc ko gatavot pusdienās/vakariņās. Šodien secināju, ka šis blogs uzliek baigo pienākumu. Vairs nevaru tā neiespringt uz vakariņu gatavošanu kā agrāk. Tomēr jāpiedomā ko gatavot/negatavot. Kas ir man pa spēkam un kas nav. Varētu jau likties mierā, bet nevaru - atkarība. Baigi, es jums teikšu. Ģimene protams priecājās. Vīrs tik jautri trallina, ka jūtas kā labākajā restorānā. Gandrīz katru dienu kaut kas jauns un garšīgs.
Tad nu šodien cīnoties ar slinkumu un tādu kā panīkumu, domāju, ko pagatavot. Izdomājos gan šā gan tā, līdz atcerējos, ka vīrs kādu laiku atpakaļ dīca, lai uzcepu pildīto vistas fileju. Tākā nekādas citas alternatīvas man padomā nebija. Paliku pie šīs pašas idejas. Noēdāmies kā rukši!