Mājas zefīrs šokolādē

Ingredients

• 4 olu baltumi
• 450g cukura
• 20g beramā želatīna (vai 13 želatīna plāksnītes)
• 70ml ābolu sulas
• 150ml ūdens
• 3g citronskābes (vai sula no 1 citrona)(es izmantoju citronskābi)
• 16g vanilīna cukura (es izmantoju 1 tējk. bez kaudzes vaniļas cukuru)
Panēšanai:
• Auzu pārslas, žāvētas dzērvenes, pistācijas, žāvētas cidonijas, mandeles
• Mans variants - ūdens peldē kausēta tumšā šokolāde

Recipe Directions

1. 1. Želatīnu ieber bļodiņā un pārlej ar siltu ūdeni. Atstāj, lai uzbriest.
2. 2. Katliņā ieber cukuru, pielej ūdeni un liek uz vidējas uguns vārīties. Maisa, līdz cukurs izkūst, pēc tam var nemaisīt. Kad cukura sīrups uzvārās, to turpina vārīt 5-7 minūtes (es vārīju 5min). Pēc tam ņem nost no uguns. Cukura sīrupu nedrīkst pārvārīt, jo tad izkausētais cukurs atkal sāks no jauna kristalizēties un vajadzēs pieliet vēl ūdeni.
3. 3. Kamēr cukura sīrups vārās, bļodā iesit 4 olu baltumus un ar mikseri sakuļ, līdz izveidojas stingras putas - tā, lai, apgriežot bļodu otrādi, olas baltums nekrīt laukā. Putojot olbaltumu, tam pievieno vanilīna cukuru (es - vaniļas cukuru).
4. 4. Uzbriedināto želatīnu ieliek katliņā, pievieno ābolu sulu (sulas vietā var izmantot arī ābolu biezeni vai dažādus ogu sīrupus, piemēram, aveņu) un liek uz mazas uguns. Izkausēto želatīnu nedrīkst vārīt, jo pārvārīts tas vairs tik labi nesastindzinās ēdienu.
5. 5. Cukura sīrupu izkāš caur sietu, lai tajā nebūtu nekādu gruzīšu (man bija nedaudz kristalizējies).
6. 6. Uzputotajam olbaltumam lej klāt izkausēto želatīnu un ar mikseri sakuļ viendabīgā masā.
7. 7. Turpinot kult, masai pievieno citronskābi. Tās vietā var izmantot arī svaigi spiestu citronu sulu, bet tad, lai piedotu zefīriem skābumu, sula jālej diezgan daudz (no vesela citrona), līdz ar to palielinās šķidruma daudzums masā un zefīrs var tik labi nesaželēt.
8. 8. Pēc tam masai pielej karsto cukura sīrupu (es lēju pamazām, katru porciju kārtīgi samaisot ar mikseri).
9. 9. Bļodu ar zefīra masu ieliek lielākā bļodā, kurā iebērti ledus gabaliņi vai sabērts sniegs, un turpina ar mikseri kult kādas 10min (es kūlu 10min), līdz masa atdziest un sabiezē. Ledus vai sniegs masu ātrāk sabiezēs.
10. 10. Uz paplātes uzliek pergamentu. Sakulto masu iepilda konditorejas maisiņā un ar piltuvi izspiež nelielus zefīra aplīšus (4-5cm diametrā).
11. 11. Izspiestos zefīriņus pārkaisa ar pūdercukuru un atstāj uz diennakti, lai apžūst.
12. 12. Apžuvušie zefīri visdrīzāk būs pielipuši pie pergamenta papīra, tāpēc, lai tos dabūtu nost, ar nazi pabrauc zem tiem un noceļ nost. Iegūtās zefīra pusītes ar lipīgo pusi salipina kopā, iegūstot apaļu zefīriņu.
13. 13. Apžuvušie zefīri visdrīzāk būs pielipuši pie pergamenta papīra, tāpēc, lai tos dabūtu nost, ar nazi pabrauc zem tiem un noceļ nost. Iegūtās zefīra pusītes ar lipīgo pusi salipina kopā, iegūstot apaļu zefīriņu.
14. 14. Pavāres padomi: Ja mājās nav konditorejas maisiņa un piltuves, iegūto zefīra masu var vienkārši ieliet dziļākā traukā, atstāt, lai apžūst un sacietē, pēc tam sagriezt gabaliņos.
15. 15. Tā kā zefīri gatavoti no olas baltumiem, tos nevajadzētu glabāt ilgāk par nedēļu (vislabāk glabāt ledusskapī), kaut gan pavāre teic, ka par to nav jāuztraucas, jo parasti zefīri mājās nemaz tik ilgi nestāv. Parasti tie tiek noēsti jau pirmajā dienā.
16. 16. Veģetārieši, kas nelieto želatīnu, tā vietā var izmantot arī agaru (no jūras aļģēm iegūtu želējošu vielu). Tikai atšķirībā no želatīna, ko kausējot nedrīkst uzvārīt, agars obligāti jāuzvāra, citādi tas nesaželēs.
17. 17. Rezumē: Ar šo recepti ir tā - neko pielikt, neko atņemt! Ideāla recepte mājās gatavotiem zefīriem, kuri garšo gluži kā Laimas baltie, pufīgie zefīri, garša praktiski identiska! Un mani neizbiedēja pat darbošanās ar želatīnu, kuru es tikai pamazām mācos lietot. Vīrs, kurš ir īsts zefīru fans un pazinējs, kā vienīgo trūkumu minēja pārāk lielu skābumu, kuru var labot, samazinot citronskābes daudzumu, tomēr es iesaku to samazināt varbūt par gramu, ne vairāk, jo, manuprāt, skābums te ir tieši laikā.
18. 18. Runājot par gatavošanas procesu, lūk, kā man gāja: Par ledu es biju piemirsusi, tādēļ vīrs ar lielo bļodu tika nosūtīts atbildīgā uzdevumā pēc sniega, kurš veiksmīgi pildīja savu atdzesēšanas funkciju (labi, ka ir ziema un sniegs!):)
19. 19. Polietilēna maisiņš ar piltuvi veiksmīgi saplīsa, savukārt špricīte bija kaut kur noslēpusies, tādēļ nu jau ātri želējošo masu izliku ātri atrastajā tartes veidnē, kuru ieliku ledusskapī, savukārt pāri palikušo masu ar karotes palīdzību piciņās izliku uz cepampapīra un atstāju nožūt istabas temperatūrā. Nākamajā rītā ledusskapī turētā masa bija ideāli saželējusi un uz tās bija viegli izspiest figūras ar piparkūku formiņu palīdzību, savukārt istabas t'c atstātā masa bija lipīgāka, ķepīgāka un grūtāk nāca nost no papīra, tādēļ iesaku zefīru masu turēt ledusskapī. Izspiestās figūriņas aplēju ar šokolādes svītriņām un dažas iemērcu šokolādē pavisam. Virsū uzkaisīju sasmalcinātas vafeles.
20. 20. Zefīri ir ļoti garšīgi arī bez piedevām, tomēr vīram vislabāk garšoja ar šokolādes svītriņām, bet mums ar meitu - zefīri šokolādē. Ja gatavo lielu daudzumu zefīru (ciemiņiem, piem.), visvienkāršāk būs darīt tā - saliet veidnē, kurā ielikts cepampapīrs (papīru plānā kārtā var nokaisīt ar pūdercukuru vai ar sasmalcinātām vafelēm, tad masa vieglāk no tā nāks nost), atstāt ledusskapī līdz rītam, tad ar papīru izņemt no trauka, apmest otrādi, sagriezt rombiņos vai kvadrātos un visiem gabaliņiem pārliet pāri šokolādes svītriņas.
21. 21. Katrā ziņā šo recepti ir vērts atkārtot un es to noteikti darīšu, turklāt patīkami arī tas, ka zefīrs satur maz kalorijas un pēc tā ēšanas nav smaguma sajūtas. Piebildīšu, ka visi zefīri tika noēsti nākamajā dienā un bija pat mazuma sajūta:)
22. 22. P.S.Uzklikšķinot uz pagatavošanas procesa bildes (zemāk), tā palielināsies.