Ceptā siera kūka ar krēmsieru un saldo krējumu

Nav noslēpums, ka vakar manam cienītajam bija svinības. Sanāca pilna māja un pirms tam man bija stress ko viesiem celt galdā.

Tā nu sanāca, ka atkal ir saaktivizējušies visādi semināri, prezenatācijas un sūta jaunus ielūgumus. Kas caur e-pastu, kas vienkārši ķer uz izbrīnu un darba dienas laikā, karstākajā darba dienas laikā ar kurjeru.

Tā es ceturtdien saņēmu zvanu no kurjeru ar tekstu - esmu klāt!! Kur? Kas? Neko negaidu! Tāda mana atbilde. Kurjers pēc šīs atbildes samulsa un balsij jau parādījās izmisuma noskaņa, kad sajuta reālus draudus, ka būs pie manis vēlreiz jābrauc. Man palika viņu žēl un es kā attapīgs cilvēks piedāvāju variantu - man mājās, vismaz bija jābūt mājas, vecākā atvase - varbūt šo sūtījumu var nodot viņam. O jā!! Kurjers bija patiesi laimīgs un pēc 10minūtēm kontrolzvans atvasei vai paciņu saņēmis? Jā. Viss esot kārtībā.

Tā nu vēru vaļā un skatījos, kas man tur iraid. Ielūgums uz Rasas krēmsiera kārtējo prezentāciju un buciņa ar cepumiem un kaltētām avenēm. Jāsaka liels paldies, jo es uzreiz sailgojos pēc tām dažām sestdienām, kad jaunāko atvasi vedu uz dejošanu. Un kamēr bērns baudīja deju stundu priekus, es klusiņām ar grāmatu azotē tuvējā kafejnīcā baudīju gardu kapučino un debešķīgu siera kūku. All capucino tas bija.

Tad nu man nebija šaubu, ka svinības jānoslēdz ar cepto siera kūku. Tikai lieta tāda, ka es iepriekš nebiju cepusi un izpētot interneta dzīlēs pieejamās receptes, sapratu, ka to ir baisi daudz. Pētīju, pētīju līdz paliku pie vienas, kur šo to pamainīju un izmantoju kaltētās avenes.

Visi kas ēda - slavēja. Brokastīs atlika tikai divi gabaliņi,ko mēs ar cienīto, no atvasēm slēpdami, ar gardu muti notiesājām.