Labs vakars novembrī!
Gari neizplūdīšu par to kā man iet. Bez izmaiņām - darbs, mājas, autoskola, - darbs mājas, autoskola. Kaut kur pa vidu draugi, un pārējais.
Tad nu tā! Ķirbja krēmzupa. Esmu jau vairākkārt stāstījusi par to, ka mūsu ģimenē ķirbji īpašu sajūsmu neizsauc. Pareizāk sakot, mēs tikai mācāmies tos ēst un sagaršot pa īstam. Tāpēc šajos eksperimentos vienmēr diezgan lielā vairākumā piedalās citas garšas - dārzeņu, maizes, sieru izskatā. Taču pie šīs zupas pirmatnējās tapšanas, ja tā var teikt, es pati piedalījos un ar ērgļa aci cītīgi vēroju. Un kā jau ar mani tas visai bieži gadās, man to pašai vajag izmēģināt tūlīt un tagad. Taču līdz gatavošanai es tiku tikai tagad, jo pirmkārt - es šaubījos vai mani mājinieki šo izvēli atbalstīs, otrkārt - jā... man nepietika laika.
Tad nu beidzot tiku pie šīs zupas gatavošanas un ar trīcošu sirdi devu mājiniekiem nogaršošanai. Izrādās, ka manējie ēd un pat vēl paslavē, ka garšīgi. Galvenais iemesls, kas piesaistīja manu uzmanību - ķirbis un ingvers. Kombinācija laba, izskats un garša arī. Iesaku šo zupu pagatavot drēgnajos ziemas vakaros, kad gribas kādu saules siltuma staru noķert.